Man vienmēr prieks par skolēniem, kas, skolotāja nemudināti, uzdrošinās darīt. 

     Protams, var diskutēt, kāpēc tēma ir tik smaga un zīmējumi tik stindzinoši... Taču, tāda jau ir katra topošā mākslinieka sūtība - mēģināt, izrakstīt vai izzīmēt savas jūtas, emocijas, domas vai pārdzīvojumus uz āru - uz papīra. Kāpēc gan lai pašterapijas nolūkos, tas nenotiktu skolā?

     Es pamanīju, ka darbs veikts rūpīgi, glīti, precīzi. Tam ir liela nozīme personības veidošanā - kā mēs darbu darām. Arī šī mazā grāmatiņa ir mazs, bet šim bērnam nozīmīgs darbs.

    Kāpēc gan vispār izcelt tādu nieku ikdienas lielo notikumu burzmā? Tāpēc, ka katrs ir vērtība, sevišķi, ja esi viens no 14 bērniem, kas mācās šajā skolā!

     Vēroju angļu valodas stundā, kā Oskars Bērziņš (4.kl.) veikli pilda testu - pats zina, atrod īsto skaņu celiņu, kas jāklausās pildot 1.uzdevumu kārtējā testā. Pilnīgs miers, saskaņotība, patstāvība. Prieks skatīties! Sevišķi, ja zini, kāds bikls bija sākums pirms 4, 5 gadiem.

     Kaut vairāk mums būtu tādu patstāvīgu, savu drosmi ieguvušu skolēnu!

P.S. Radošais darbs turpinās!!! 14.02.2012. Gunārs Geida izveidoja jaunu grāmatiņu - kā kino filmas ievadu, pie tam - šoreiz POZITĪVU!!! Tā turpināt!