Albumi | ||
---|---|---|
|
Ašie teksti |
---|
Kalendārs | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Statistika |
---|
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0 |
13:23 Ar Tomes skolu sirdī un dvēselē... |
Kafija dvēselei jeb dzejolis par skolu Savā skolā es jūtos vislabāk –kā mājās, kurās viens pie otra ciemos atnāk. Strīdos tēja kļūst rūgtāka, bet kafijai tas neskādē. Steigā diena top īsāka, tomēr darbiem tas nekaitē – tie paliek tepat kā aizmirsta vēstule pastkastē. Ir tik grūti un labi reizē, ka nekur no šejienes neaizbēgt, lai arī prom būtu. Savā dvēselē es vienmēr tepat, lai arī tālu. Tikšanās vieta nemainās. Laikam dziestot – tiksimies debesīs, ko tepat uz zemes radām. Morāle: Dzert kafiju un domāt labas domas, kas debesis mums pietuvinātu! Katrīna Rotgalve Man ir bijis tas gods strādāt Tomes skolā skaistus 15 gadus!!! Tomes skola vienmēr ir bijusi radošu ideju šūpulis, mājas, patvērums, labu zināšanu ieguves vieta, kur laimīgi ir bijuši visi, kas to vēlējušies, jo iespēja tika dota visiem – gan skolotājiem, gan skolēniem. Paldies par burvīgo laiku, kas paskrējis, šeit strādājot, jo te esmu iepazinusies ar brīnišķīgiem cilvēkiem – skolēniem, darbiniekiem, kolēģiem. Daudzi nu man kļuvuši īsti draugi. Pateicoties Tomes skolai, es esmu kļuvusi par tādu skolotāju, kam patīk savs darbs. Man tika dota iespēja izbaudīt gan skaistas dienas, gan bezgala grūtas; mācīties kursos, semināros, konferencēs; būt par Comenius (starptautiska) projekta koordinatori; mācīt dažādus mācību priekšmetus no 1. – 9.klasei. Pateicoties skolas radošajai, iedvesmojošajai videi, arī es esmu attīstījusi savus hobijus, spējas, prasmes – gan mākslā, gan mūzikā. Paldies, Tomes skola! Tas viss – vienkārši, skaisti vārdi..., taču, ja jautāsiet, kā jūtos pa īstam tad, kad kaut kas nozīmīgs, vērtīgs tiek atņemts, jeb arī – mani atņem, izravē ārā no skaistā, brīvā radošā, lai iestādītu citā, lielākā, svešā dārzā...?!? Ziniet, ir smagi, grūti, atbildīgi, savādi, nedaudz bailīgi. Ir tā, it kā viss labais būtu beidzies. Protams, teorētiski zinu, ka viss būs labi – jebkuras pārmaiņas ir uz labu principā utt... BET... Zinu arī to, ka TĀ, kā bija te, Tomes skolā, nebūs nekur un nekad. Jā, būs labi, labāk, savādāk, bet nekad – tik labi. Man bija tas gods strādāt tik draudzīgā skolotāju un skolēnu kolektīvā, par ko citi vien var sapņot. Te bija viss – smiekli, sāpes, miers, satraukums, brīvība, bezgalīgas iespējas izpausties radoši, aktīvi, atraktīvi. Te uzrakstīju daudz skaistu dzejoļu... Manā atmiņu lādītē nu glabāsies tik nozīmīgie sīkumi, kā: pastaigas ap skolu, rīta kafija, sarunas; smiekli, savstarpēja apcelšanās; joki stundās; kā kāds spēlē starpbrīžos klavieres; skolēnu pašpārvaldes atraktivitātes; pirms un pēceksāmenu laiks; fotografēšana un fotografēšanās; projekti, datori, internets; skolas spociņa draudzīgie soļi, klauvējieni un skatiens mugurā; remonti, ūdenskaujas, pikošanās, ekskursijas, sirsnīgas sarunas; meža zemenes, skolas šķūņa apgleznošana, plenēri, dabas pētījumi, novērojumi; sporta spēles; krāsainās nedēļas...to jauko sīkumu ir tik daudz! Lai arī skolu 2012. gada 1.augustā slēdz, Tomes skolas gars nezudīs nekad! Mieru, tikai mieru – mēs izdzīvosim... lai arī Tomes skolas mums pietrūks – gan tiem, kas to šobrīd atzīst, gan neatzīst. Lielā sistēma – Tu pat neapjaut, ko zaudē, pazaudējot Tomes skolu! Lai debesis tev piedod! Viss. Finišs. Tas, kas bijis, tā nekad vairs nebūs. Nekur. Jūs varat likvidēt iestādi, ēku, sistēmu, taču ir vērtības, kas paliek kā zīmogs un sakne. Sakne, ko neizraut. Mūsu iekšējais kodols. Katrīna Rotgalve,
Tomes skolas skolotāja no 1997. – 2012. gadam Pievienotie faili: Attēls 1 |
|
Komentāru kopskaits: 0 | |