Atskatoties uz 31.05.2012.

Diena pēdējā... 

Ģimeniski, aktīvi, radoši to piepildījām - kuģīšu locīšana, novēlējumu rakstīšana, smiekli, skolas zīmēšana plenērā, svinīgā līnija ar diplomiem, saldumiem un dāvanām, fotografēšanās, ekskursija pa skolu, kopīgas pusdienas, kopīga video failu skatīšanās uz interaktīvās tāfeles, kuģīšu laišana Līčupē, liecību izdalīšana, svecīšu nolikšana kapos...
.............................................
Skats no malas - tekstuāli un bildes pāri simtam, te, Riharda Puriņa skatījumā - http://www.ogresbalss.lv/?p=3448
.............................................
Ko lai saku? Es neteikšu neko daudz.
Visu pasaka www.ogresbalss.lv ,
www.tomesskola.ucoz.lv ,
http://www.regioni.lv/?p=4957.
............................................
Viss. Finišs. Tas, kas bijis, tā nekad vairs nebūs. Nekur.
............................................
Paliek vien Arta dāvinātā roze - stabili nenovīstoša, kā klints, neviļus simbolizējot Tomes skolas garu; tas nekad nelūzīs, jo paliks mūsos. Uz mūžiem.
............................................
Jūs varat likvidēt iestādi, ēku, sistēmu, taču ir vērtības, kas paliek kā zīmogs un sakne. Sakne, ko neizraut. Mūsu iekšējais kodols.
............................................
Mēs izdzīvosim, take it easy ... lai arī Tomes skolas mums pietrūks - gan tiem, kas to šobrīd atzīst, gan neatzīst.
............................................
Lielā sistēma - Tu pat neapjaut, ko zaudē, pazaudējot Tomes skolu! Lai debesis tev piedod!