Albumi | |||
---|---|---|---|
|
Ašie teksti |
---|
Statistika |
---|
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0 |
Sākums » Raksti » Mani raksti |
TOMES SKOLAS 130 gadu jubileja 14.07.2012. Salidojuma
„Ar Tomes skolu sirdī un dvēselē” scenārijs /no 16:00 ārā skan fona mūzika/
1. /10 minūtes pirms sākuma (plkst.16:50) Pēteris Jēkabsons ieskandina skolas (mazo, metāla) zvaniņu pie mikrofona, sakot – „Tomes skolas salidojums! Pirmais zvans!”, pēc 5 min – „Otrais zvans!”, 1 min pirms pieciem – „Trešais zvans!”/ 2. Pēteris Jēkabsons: eSIEEsiet ssveicināti Tomes skolas salidojumā „Ar Tomes skolu sirdī un dvēselē”. Atklājot skolas 130 gadu jubilejas pasākumu, nodziedāsim Latvijas valsts himnu. 3./visi dzied himnu/ 4. Pēteris Jēkabsons: Es šodien atkal jūtos ļoti viens, Es šodien atkal vēlos tevi satikt Un atmiņas tad manā sirdī brien, Un liekas man – tās grib tur ilgi palikt. Tās tevi grib aiz rokas viegli tvert, Un kādreiz mītās takas atkal staigāt, Grib aiziet tur, kur upe vilni met, Un augstu gaisā dzērvju kāsis klaigā. 5. Katrīna Rotgalve: Ne velti Pēteris, aicinot visus uz salidojumu, vienpersoniski deva šim pasākumam nosaukumu - Ar Tomes skolu sirdī un dvēselē… Arī mani tas rosināja uz pārdomām par skolu. Man ir bijis tas gods strādāt Tomes skolā skaistus 15 gadus!!! Tomes skola vienmēr ir bijusi radošu ideju šūpulis, mājas, patvērums, labu zināšanu ieguves vieta, kur laimīgi ir bijuši visi, kas to vēlējušies, jo iespēja tika dota visiem – gan skolotājiem, gan skolēniem. Paldies par burvīgo laiku, kas paskrējis, šeit strādājot, jo te esmu iepazinusies ar brīnišķīgiem cilvēkiem – skolēniem, darbiniekiem, kolēģiem. Daudzi nu man kļuvuši īsti draugi. Pateicoties Tomes skolai es esmu kļuvusi par tādu skolotāju, kam patīk savs darbs. Man tika dota iespēja izbaudīt gan skaistas dienas, gan bezgala grūtas; tika dota iespēja mācīt un mācīties. Pateicoties skolas radošajai, iedvesmojošajai videi, arī es esmu attīstījusi savus hobijus, spējas, prasmes – Paldies, Tev, Tomes skola! Tas viss - vienkārši, skaisti vārdi..., taču, ja jautāsiet, kā jūtos pa īstam tad, kad kaut kas nozīmīgs, vērtīgs tiek atņemts, jeb arī - mani atņem, izravē ārā no skaistā, brīvā radošā, lai iestādītu citā, lielākā, svešā dārzā...?!? Ziniet, ir smagi, grūti, atbildīgi, savādi, nedaudz bailīgi. Ir tā, it kā viss labais būtu beidzies. Protams, teorētiski zinu, ka viss būs labi - jebkuras pārmaiņas ir uz labu principā, BET ... Zinu arī to, ka TĀ, kā bija te, Tomes skolā, nebūs nekur un nekad. Jā, būs labi, labāk, savādāk, bet nekad - tik labi. Man bija tas gods strādāt tik draudzīgā skolotāju un skolēnu kolektīvā, par ko citi vien var sapņot. Te bija viss - smiekli, sāpes, miers, satraukums, brīvība, bezgalīgas iespējas izpausties radoši, aktīvi, atraktīvi. Te tapuši daudzi skaisti dzejoļi... Manā atmiņu lādītē nu glabāsies tik nozīmīgie sīkumi, kā: pastaigas ap skolu, rīta kafija, sarunas; smiekli, savstarpēja apcelšanās; joki stundās; kā kāds spēlē starpbrīžos klavieres; skolēnu pašpārvaldes atraktivitātes; pirms un pēceksāmenu laiks; fotografēšana un fotografēšanās; projekti, datori, internets; skolas spociņa draudzīgie soļi, klauvējieni un skatiens mugurā; remonti, ūdenskaujas, pikošanās, ekskursijas, sirsnīgas sarunas; meža zemenes, skolas šķūņa apgleznošana, plenēri, dabas pētījumi, novērojumi; sporta spēles; krāsainās nedēļas...to jauko sīkumu ir tik daudz! Lai arī skolu 2012. gada 1.augustā
slēdz, Tomes skolas gars nezudīs nekad! Viss. Finišs. Tas, kas bijis, tā nekad vairs nebūs.
Nekur. 6. Pēteris Jēkabsons: Indulis Kalniņš, Venta Vīgante „Silavas valsis”. Izpilda Ķeguma novada ģitāristi (un skolēni ) Daces Priedoliņas vadībā. 7.Gunita Kuriņa: Piemiņas vārdi – Kad tāds bagāts mūžs Aiznes līdz kaut ko dzīvu un kvēlu, Gribas kliegt: „Atstāj mums!” Bet nu ir jau par vēlu ... Ir tāda sajūta – it kā Kaut kur nebūtībā aiziet Pilns vezums Ar neizkrautu maizi. Tu biji neizkrauts vezums, Mēs tev aiziet ļāvām. Mēs tevi noslinkojām, Mēs tevi neizkrāvām. Mēs katrs kā tas balodis bijām, Kas nejēgā kliedz: „Protu! Protu!” Piedod, ja mēs nepaņēmām Un tu aizgāji ar kaut ko neatdotu. 8. Gunita Kuriņa: Lūdzu, ar klusuma brīdi godināsim tos skolotājus, skolēnus un darbiniekus, kuri uz mums noraugās no mākoņa maliņas. /klusuma brīdis. Paldies. 9. Pēteris Jēkabsons
piesaka: Vislabāk par Tomes skolas saknēm un īsu vēsturi var
pastāstīt zinātājs - Tomes un Ķeguma vēsturiskā mantojuma apkopotāja, grāmatu
autore - Ruta Andersone. Lūdzu! 10. /Ruta Andersone īsi, apkopojoši stāsta par skolas vēsturi/ /kāds skolēns pasniedz ziediņu Rutai/ 11. Solvita Rozenbauma: Tā mēs atgriežamies, Tā mēs pārnākam Kā stārķi nāk mājās Atpakaļ to pašu ceļu, Pa kuru projām gājām. Mēs atgriežamies Kā stārķi nāk mājās. 12. Gunita Kuriņa piesaka: Lai skan dziesma! Jānis Krūmiņš - „Zemenes”, Ķeguma novada ģitāristu sniegumā. 13. Pēteris Jēkabsons: Lai pastāvētu skola, ir nepieciešams atbalsts. Šos daudzos gadus mūsu skolu gan morāli, gan finansiāli atbalstījusi Ķeguma novada dome. Tāpēc aicinu Ķeguma novada domes priekšsēdētāju Robertu Ozolu un izglītības speciālisti Sandru Čivču. 14.
/izsakās Ķeguma novada domes pārstāvji/ 15.
Gunita Kuriņa:
tieši Tavu domu pagalmos. 17. Pēteris Jēkabsons: Ieskatīsimies, kā mainījies Tomes skolas nosaukums laika gaitā: · no 1924.gada – četrgadīgā, · N no 1929.g. – sešgadīgā, · no 1945.g. - septiņgadīgā, · no 1962.g. – astoņgadīgā, · no 1989.g. – deviņgadīgā, · no 1992.g. – pamatskola, · no 2009.g.septembra – Ķeguma komercnovirziena vidusskolas Tomes filiāle. 18. Gunita Kuriņa: Tā kā pēdējos 3 gadus esam pavadījuši Ķeguma lielās skolas paspārnē un cieši sadarbojušies, aicinu Ķeguma komercnovirziena vidusskolas vadību – direktoru Edgaru Viņķi un mācību pārzini Aigu Gūtmani. 19. /runā lielās skolas vadība/ 20. Pēteris Jēkabsons: Skolas direktoram nav būt viegli – milzīga atbildība, stress, maz laika un ļoti daudz darba. Paskatīsimies, kuri bijuši Tomes skolas pārziņi un direktori, kam nācies veikt šo grūto pienākumu? – Jēkabs Spangers, Gustavs Celiņš, Kārlis Rasa, Jānis Andersons, Jānis Miglavs, Artūrs Vinčelis, Emīlija Geidāne, Artūrs Celmiņš, Irmgarde Celmiņa, Gunārs Ramuts, Agnija Grīnfelde, Ārija Vērīte, Voldemārs Vaivods, Anita Lošaka un Edgars Viņķis. Kopš 1973.gada, kad tika izveidots mācību pārziņa amats, to čakli veikuši: Agnija Grīnfelde, Ruta Andersone, Elza Andersone, Inta Poļevska, Lilija Bogdanova, Veneranda Puga, Ginta Zālīte un Drosma Siliņa, bet beidzamos 3 gadus arī Aiga Gūtmane un Oksana Grimaļuka-Nazarova. · VoVoldemārs Vaivods strādāja Tomes skolā no 1986.līdz 2009.gadam, bet Drosma Siliņa – no 1992.līdz 2009.gadam. Diemžēl skolas reorganizācijas dēļ viņiem vienlaicīgi nācās pamest skolu, kuras attīstībā tika ieguldīts tik daudz darba, laika un enerģijas. Tāpēc šobrīd aicinu iznākt priekšā tos, kas mūsuprāt visilgāk šajos atbildīgajos posteņos skolas kuģi stūrējuši tajā laikā, kad skola vēl nesa Tomes pamatskolas nosaukumu – Voldemārs Vaivods un Drosma Siliņa! /Uznāk. Skolēni viņiem pasniedz puķes./ Dodu jums vārdu! (ja abi piekrituši runāt) 21. /izsakās/ 22. Gunita Kuriņa piesaka: Klausīsimies Raimoda Paula dziesmu „Balta saule”. Dzied Tomes skolas absolvente Anna Duncīte – Ofmane. 23. Pēteris Jēkabsons: Nu pienācis laiks iepazīstināt ar Tomes skolas skolotājiem. Katru nosaukto aicinu iznākt priekšā. Pēdējā Tomes skolas mācību gadā skolas garu uzturēja sekojoši skolotāji un atbalsta personāls: Anita Lošaka, Marija Sprukule, Katrīna Rotgalve, Ilze Avotiņa, Iveta Barkāne, Ivita Struča, Agita Kaļva, Kaspars Trencis, Aina Zagorska, Inga Lazdekalne, Ilze Skrīvere, Linda Markusa-Ciematniece. · Aicinu arī pārējos skolotājus, kas atbraukuši ciemos (lasa no reģistrācijas lapas)... · Mīļie skolotāji, ja nu mēs netīšām neesam kādu nosaukuši, lūdzu, iznāciet priekšā paši! /skolēni dod skolotājiem ziedus/ /Pēteris aicina uz aplausiem/ 24. Gunita Kuriņa: Atnāc pie manis ar saulstaru deju, Ar baltu bērza dvēseli nāc! Un paņem no manis negaisus visus, Visu, ko negribot sakrājis prāts. Atlido šurp ar kalngalu vēju, Nolīsti lietū, kas asniem līst, Lai mani dārzi tad sazied baltbalti, Lai mūsu ticība nenovīst! Vai tu būsi ar mani aka un ūdens, Vai būsi mājas un maizes sāts, Vai nāksi pie manis ar sirdi delnā, Tev liksies prasīts ir pārāk daudz, Uzziedēt vienreiz un ziedēt tā mūžu, Laikam vien sapnī tā ziedēt ir ļauts. 25. Pēteris Jēkabsons piesaka: Skolotājiem un visiem, kas sirdī jauni, lai skan nākošā dziesma: Maija Lūsēna. „Pepijas dziesma”. Dzied Tomes tautas nama ansamblis Marijas Sprukules vadībā, solo Līga Duncīte.
Avots: http://tomesskola.ucoz.lv/publ/tomes_skolas_130_g_jubilejas_salidojuma_scenarijs_1_dala/1-1-0-26 | |
Skatījumu skaits: 6147
| Birkas: |
Komentāru kopskaits: 0 | |