9.jūnijā savu 140.jubilejas salidojumu nosvinēja Rembates skola, bet 14.jūlijā tādus pašus svētkus, tikai 130.gadadienas, atzīmēs Tomes skola. Abas šīs ar senām tradīcijām bagātās mācību iestādes piemeklējis līdzīgs liktenis – 1.augustā tās tiks slēgtas.

Vēl pirms trim gadiem kā Rembates, tā arī Tomes pamatskola bija patstāvīgas mācību iestādes. Straujais audzēkņu skaita samazinājums un ekonomiskās krīzes uzplaiksnījums ne tikai Latvijā, bet teju visā pasaulē, piespieda Ķeguma novada pašvaldību meklēt veidus un paņēmienus, kā ietaupīt līdzekļus arī izglītības jomā. Tika atrasts pat ļoti pieņemams risinājums – Rembates un Tomes pamatskola kļuva par Ķeguma komercnovirziena vidusskolas filiālēm. Abu skoliņu audzēkņiem šāda reforma neko daudz nemainīja. Esot pat ticis solīts, ka skolas Rembatē un Tomē būšot ik ilgi, kamēr tur būs kaut vai viens mācīties gribošs bērns. Kā izrādījās, tāds solījums bija pat ļoti pārsteidzīgs, turklāt – kritiskā demogrāfiskā situācija mūsu valstī, kā arī plaši izplatītā urbanizācija un emigrācija vedina domāt, ka arī tāds brīdis samērā drīz būtu pienācis.

Katastrofāli samazinājies audzēkņu skaits

Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktors Edgars Viņķis, kurš pēdējos trīs gadus vadīja arī Rembates un Tomes skolas, sarunā ar «OVV» atklāja, skolēnu skaits abās filiālēs samazinājies ārkārtīgi strauji. Piemēram, Rembates skolā jau piecus gadus pēc kārtas nebija neviena pirmklasnieka. Šajā mācību gadā Rembatē bija divas apvienotās klases (6. un 7., kā arī 8. un 9.klase), kurās kopumā mācījās 15 bērnu. Četriem pamatskolas absolventiem šopavasar bija izlaidums, tātad 1.septembrī uz skolu nāktu vairs tikai 11 audzēkņi. Tomes skolā šopavasar izlaiduma nemaz nebija, jo 9.klasē nemācījās neviens bērns. Arī pirmklasnieku šajā mācību gadā nebija, tāpat kā neviens nemācījās 6.klasē. Skolu apmeklēja 14 audzēkņi, kuri bija sadalīti trijās apvienotajās klasēs – 2. un 3., 4. un 5., 7. un 8.klasē.

Direktors zināja teikt, ka praktiski visi tomēnieši mācības turpinās Ķeguma komercnovirziena vidusskolā. Nedaudz citāda ir situācija ar Rembates skolas audzēkņiem, jo tur, kā jau skolā – internātā, vairāki bērni bija no citām pašvaldībām, galvenokārt – Ogres novada. Tā kā rembatieši mācīsies 7. 8. un 9.klasē, viņus pāriet uz Ķegumu neieinteresēs pat brīvpusdienas, kas ar pašvaldības svētību pienākas 1. līdz 6.klases bērniem. Visdrīzāk vairums Rembates skolas bijušo audzēkņu savas skolas gaitas turpinās Ogrē, Lielvārdē un pat Suntažos, jo skolēnu autobuss no turienes kursē līdz pat Glāžšķūnim.

Nekādu problēmu ar izglītības iestādes reorganizāciju, pēc E.Viņķa stāstītā, nebūšot pedagogiem. Jau tagad stundas Rembatē un Tomē pasniedza ķegumieši, ja neskaita pāris sākumklašu skolotājas Tomē. Mācību spēki varētu būt pat iepriecināti par to, ka visi audzēkņi atradušies zem viena jumta, jo pēdējie trīs gadi pagāja nepārtrauktā braukāšanā no vienas skolas uz otru. Turklāt – aizbraukt, lai novadītu vienu vai divas mācību stundas, bija jāpaspēj starpbrīža laikā un ar savu personisko transportu. Paradoksāli, bet tikai pēdējā mācību gada otrajā pusē pedagogiem sāka kompensēt viņu izdevumus par degvielu, jo benzīna cenas bija tā «palēkušās», ka mašīnas praktiski «apēda» visu skolotāju algu, tāpēc mācību spēki sāka protestēt.

Pašvaldībai ir plāns, kā izmatot abas ēkas

Par to, ka Rembates skolas internātā tiks ierīkots Sociālās aprūpes centrs, «OVV» jau rakstīja. Tur darbi notiek pilnā sparā, un paredzams, ka jau samērā drīz pansionāta iemītnieki no ēkas pašā Ķeguma centrā varēs pārcelties uz Rembati – tuvāk dabai. Tagad turpat blakus būs atbrīvojusies vēl viena ēka, par kuras turpmāko likteni «OVV» jautāja Ķeguma novada pašvaldības izpilddirektorei Neldai Sniedzei. Izpilddirektore atklāja: kādu laiku Rembates skolas ēkai nākšoties pastāvēt dīkā, bet ne mūžīgi. Vietējā vara plāno, ka Sociālās aprūpes centrs varētu paplašināties un pārņemt arī bijušās skolas māju.

Ne uz brīdi tukša nepaliks Tomes skolas ēka – jau pavisam drīz tās pirmajā stāvā ievāksies bibliotēka, kas līdz šim atradās tautas namā. Turpat pirmajā stāvā būs paredzētas arī mācību telpas pieaugušajiem – kādu semināru vai konferenču rīkošanai. Vieta tam esot ļoti pat piemērota. Ēkas otrais stāvs varētu tikt izmantots kā Ķeguma komercnovirziena vidusskolas dienesta viesnīca. Līdz šim gan tāda «ekstra» skolai neesot bijusi, bet nu, ja tikai būšot nepieciešamība, audzēkņiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ nebraukās katru dienu uz savu dzīvesvietu, būs kur palikt.

Viss maksā tik, cik maksā, arī izglītība...

Protams, ir ļoti daudz neatsveramu vērtību, ko var piedāvāt tikai mazas lauku skoliņas, piemēram, individuāla pieeja katram bērnam, kā arī draudzīgas, gluži vai ģimeniskas attiecības ar skolotājiem. No vienas puses, ir gan interaktīvā tāfele, gan datori, bet no otras puses – slēpošana ziemā, valodu, keramikas un citi pulciņi, ļoti gaumīga un krāsaina estētiskā vide klasēs, svaigs gaiss, daba ap skolu, kvalitatīvas un garšīgas pusdienas. Tomēr ir tā, kā ir – tagad mēs dzīvojam rēķinātāju un naudas skaitītāju laikmetā, bet šis laikmets saka, ka viss maksā tik, cik maksā, arī izglītība. Tāpēc pārmaksāt par to nav vērts, lai arī tā nauda nāk ne no mūsu katra kabatas, bet gan no pašvaldības budžeta. Jācer, ka mazo skolu audzēkņi pēc iespējas ātrāk un labāk iejutīsies savās jaunajās mācību iestādēs, kur pietiekami labā kvalitātē iegūs visas sev nepieciešamās zināšanas.