Lai atpūta pie ūdens būtu droša

• Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams – ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nepeldi nepazīstamās vietās!
• Ejot peldēties, ņem līdzi draugu! Ja būsi viens un ūdenī radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu tev palīdzēt. 
• Pirms peldēšanās brīdini savus draugus, ka neproti peldēt. Nepārvērtē savus spēkus!
• Ja grasies vizināties ar laivu, katamarānu vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelc glābšanas vesti!
• Nepazīstamā vietā uzreiz nelec ūdenī! Vispirms pārliecinies, ka ūdenstilpne ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus. 
• Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji. 
• Ja esi iekļuvis straumē, saglabā mieru, peldi pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. 
• Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nepeldi tālu no krasta, jo piepūšamais peldlīdzeklis negaidīti var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā. 
• Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt „Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs tev nepievērsīs uzmanību. 
• Slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt tevi pašu, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens novērtē situāciju un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. 

Vasaras mēnešos bieži ir negaiss un zibens, kas nav tikai skaista dabas parādība, bet var nopietni apdraudēt tavu dzīvību un veselību

• Meklē patvērumu mājā vai mašīnā un aizver logus un durvis.  
• Atvieno datoru, radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmanto sadzīves elektrotehniku un tālruni.  
• Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodi ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmanto nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.
• Neuzturies atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. 
• Ja klajā laukā nav, kur patverties, tad nogulies zemē. Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties pilnā augumā. 
• Atceries, ka pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.

Pārgājieni, desiņu cepšana un ugunskuri ir neapšaubāma vasaras sastāvdaļa. Lai šīs izklaides nebeigtos ar lielu nelaimi, ievēro dažus padomus, kurinot ugunskuru!

• Apkārt ugunskura vietai aproc zemi, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt.
• Netaisi ugunskura vietu koku, ēku un degošu materiālu tuvumā.
• Atceries – vasarā mežā ugunskurus nedrīkst kurt vispār. Tos var kurt tikai speciāli ierīkotās vietās.
• Netuvojies un nelec pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegas.
• Neatstāj ugunskuru bez uzraudzības un, pametot ugunskura vietu, nodzēs to pilnīgi, lai nebūtu iespējams ugunsgrēks.

Spēļu drošība 

• Iegādājoties rotaļu inventāru, ir jāpārliecinās, ka tas atbilst drošības standartiem un bērna vecumam. 
• Spēļu laukums nedrīkst būt no slīdošiem vai viegli plīstošiem materiāliem. Spēļu laukuma ierīkošanai var izmantot gumijotus materiālus, smiltis, koka skaidas vai mizas. 
• Spēļu laukuma aprīkojumā nedrīkst būt brīvu āķu, atklātu naglu vai skrūvju galvu un citu bīstamu priekšmetu. 
• Šūpoļu sēdeklis jāapdarina ar mīkstu materiālu, gumiju, plastikātu vai brezenta audumu. 
• Pārliecinieties, ka spēļu laukumā bērns nevar aizsniegt tādas detaļas, kas varētu savainot viņa ķermeni. 
• Nodrošiniet, lai bērns nevar aizsniegt virves vai siksnas, kas varētu būt par cēloni nožņaugšanai. 
• Pārliecinieties, ka metāla daļas nevar radīt apdegumu. 
• Nekādā ziņā neizmantojiet pašdarinātus tramplīnus. Batutus izmantojiet tikai ar drošības tīklu.

Veselības ministrijas speciālisti mudina skolotājus un vecākus atgādināt par saindēšanās riskiem 

• Bīstamas ķīmiskas vielas – minerālmēslus, kaitēkļu iznīcināšanas un citus augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas līdzekļus, eļļas, degvielu – turēt tikai noslēgtās, bērniem nepieejamās vietās. 
• Neveikt darbības ar bīstamām ķīmiskām vielām bērna klātbūtnē, kā arī pēc darbošanās ar bīstamajām vielām uzmanīt, lai bērns netuvotos apstrādātajiem augiem. 
• Uzmaniet, lai bērns nenonāktu saskarē ar apģērbu, kurš lietots, strādājot ar ķimikālijām. 
• Jāņem vērā, ka dažādām ķimikālijām ir košs iepakojums, kas var piesaistīt bērna interesi. 
• Ciemojoties pie draugiem, ar viņiem jāvienojas, lai bīstamās ķīmiskās vielas, medikamenti tiktu novietoti bērnam nepieejamā vietā. Nodrošiniet papildu uzraudzību bērnam. 
• Ņemiet vērā, ka indīgas vielas var saturēt arī augi. Parunājiet ar bērnu par indīgo augu un sēņu radītajiem riskiem, informējiet, kādus augus un sēnes nedrīkst aiztikt. Aizliedziet bērnam pieskarties un bāzt mutē, degunā, ausīs u. tml. jebkuru nezināma auga daļu.

Tāpat īpaši ar bērniem jāpārrunā kontaktēšanās gan ar saviem, gan svešiem mājdzīvniekiem. 

Jāņem vērā, ka dzīvnieka rīcība ir neprognozējama un tas var būt par cēloni bīstamiem savainojumiem, tādēļ jānodrošina uzraudzība laikā, kamēr bērns ir dzīvnieka tuvumā. Jāmāca bērnu pierast pie dzīvnieka klātbūtnes, kontaktēties ar to, nekaitināt un nedarīt pāri.

Vecākiem ir jāgādā par drošību dārza darbu laikā. Jānodrošina, lai bērns nebūtu klāt, pieaugušajiem veicot darbus ar bīstamām iekārtām (zāles pļaušana, koku zāģēšana, zaru smalcināšana). Darba rīki jānovieto vietā, kas nav pieejama bērniem. Pabeidzot darbus, rīki jānoliek bērnam nepieejamā vietā. Jānodrošina, lai bērni nevarētu iedarbināt iekārtas. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nevajag ļaut lietot stumjamo zāles pļāvēju, bet līdz 16 gadu vecumam – pašgājēju. Jāmāca izvairīties no zāles pļāvēja saskares ar lidojošiem priekšmetiem, piemēram, akmeņiem.

• Lietojiet tikai tādus pretodu aizsardzības līdzekļus, kas ir paredzēti izmantošanai bērniem. 
  
• Pārliecinieties, ka bērnam nav alerģiskas vai iekaisuma reakcijas no pretodu līdzekļa. Nelietojiet pretodu līdzekļus uz savainotas vai iekaisušas ādas. 
  
• Atcerieties, ka parasti pretodu aizsardzības līdzekļi ir efektīvi vairākas stundas. Ir pretodu līdzekļi, kurus bērni var lietot tikai vienu reizi dienā. 
  
• Lietojiet pretodu līdzekli tikai tik daudz, lai nosegtu atklātās ķermeņa daļas un nepieciešamos apģērba rajonus. Pretodu līdzekļus lietojiet tikai saskaņā ar instrukciju, nepārdozējot to daudzumu. Jāatceras, ka pretodu līdzeklis labi iesūcas caur bērna ādu. 
  
• Nodrošiniet, lai pretodu līdzeklis bērnam nenokļūtu mutē, elpceļos un acīs. 
  
• Nodrošiniet, lai bērns nespēlējas bez uzraudzības ar pretodu līdzekli. 
  
• Neizsmidziniet pretodu līdzekli blakus ēdienam un noslēgtās telpās. 
  
• Atcerieties, ka pretodu līdzeklis nepasargā pret citiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm, sirseņiem, ērcēm u. tml. 
  
• Atgriežoties telpās, nomazgājiet pretodu līdzekli ar ziepēm un ūdeni, cik vien ātri tas ir iespējams, īpaši gadījumos, ja pretodu līdzeklis ir izmantots atkārtoti. Izmazgājiet arī izmantotās drēbes.
  

Atceries, skolēn -  nedrīkst stāstīt par savu ģimeni, dzīves apstākļiem svešiem cilvēkiem uz ielas vai kāpt svešās automašīnās, laist svešus cilvēkus dzīvoklī vai mājā, tikties ar internetā iepazītiem cilvēkiem, lai neapdraudētu savu dzīvību un ģimenes īpašumus.